(14) 4. Rājavaggo

1. Paṭhamacakkānuvattanasuttaṃ

131. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato rājā cakkavattī dhammeneva cakkaṃ vatteti [pavatteti (syā. pī. ka.)]; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ [appativattiyaṃ (sī.)] kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

‘‘Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rājā cakkavattī atthaññū ca hoti, dhammaññū ca, mattaññū ca, kālaññū ca, parisaññū ca. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rājā cakkavattī dhammeneva cakkaṃ pavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.

‘‘Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho atthaññū, dhammaññū, mattaññū, kālaññū, parisaññū. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti; taṃ hoti dhammacakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyacakkānuvattanasuttaṃ

132. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaṃ cakkaṃ dhammeneva anuppavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

‘‘Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño cakkavattissa jeṭṭho putto atthaññū ca hoti, dhammaññū ca, mattaññū ca, kālaññū ca, parisaññū ca. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaṃ cakkaṃ dhammeneva anuppavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāriputto tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.

‘‘Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, sāriputto atthaññū, dhammaññū, mattaññū , kālaññū, parisaññū. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāriputto tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Dutiyaṃ.

3. Dhammarājāsuttaṃ

133. ‘‘Yopi so [yopi kho (sī. syā. pī.)], bhikkhave, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā, sopi na arājakaṃ cakkaṃ vattetī’’ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko pana, bhante, rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājā’’ti? ‘‘Dhammo, bhikkhū’’ti bhagavā avoca.

‘‘Idha, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati antojanasmiṃ.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati khattiyesu anuyantesu [anuyuttesu (sī.) a. ni. 

我会将这段巴利文经文翻译成简体中文。这是第14章第4节"王品"的内容：
4. 王品
1. 第一转轮经
131. "诸比丘，具足五种要素的转轮王以正法转动法轮；此法轮任何作为对手的人类都无法逆转。
"何为五种要素？诸比丘，此转轮王了知义理，了知法理，了知分寸，了知时节，了知众会。诸比丘，具足这五种要素的转轮王以正法转动法轮；此法轮任何作为对手的人类都无法逆转。
"同样地，诸比丘，具足五种法的如来、阿罗汉、正等正觉者以正法转动无上法轮；此法轮沙门、婆罗门、天神、魔罗、梵天或世间任何众生都无法逆转。
"何为五种法？此处，诸比丘，如来、阿罗汉、正等正觉者了知义理，了知法理，了知分寸，了知时节，了知众会。诸比丘，具足这五种法的如来、阿罗汉、正等正觉者以正法转动无上法轮；此法轮沙门、婆罗门、天神、魔罗、梵天或世间任何众生都无法逆转。"第一则完。
2. 第二转轮经
132. "诸比丘，具足五种要素的转轮王长子正确地随转父王所转动的法轮；此法轮任何作为对手的人类都无法逆转。
"何为五种要素？此处，诸比丘，转轮王长子了知义理，了知法理，了知分寸，了知时节，了知众会。诸比丘，具足这五种要素的转轮王长子正确地随转父王所转动的法轮；此法轮任何作为对手的人类都无法逆转。
"同样地，诸比丘，具足五种法的舍利弗正确地随转如来所转动的无上法轮；此法轮沙门、婆罗门、天神、魔罗、梵天或世间任何众生都无法逆转。
"何为五种法？此处，诸比丘，舍利弗了知义理，了知法理，了知分寸，了知时节，了知众会。诸比丘，具足这五种法的舍利弗正确地随转如来所转动的无上法轮；此法轮沙门、婆罗门、天神、魔罗、梵天或世间任何众生都无法逆转。"第二则完。
3. 法王经
133. "诸比丘，即便是那位正法的转轮王、法王，他也不是在无王的情况下转动法轮。"当如是说时，有一位比丘对世尊如是说："尊者，谁是正法转轮王、法王的君王呢？""比丘，是法。"世尊说道。
"此处，比丘，正法的转轮王、法王依止于法，尊重法，恭敬法，崇敬法，以法为旗帜，以法为标帜，以法为主导，对内眷属施行如法的守护、防卫与保护。
"再者，比丘，正法的转轮王、法王依止于法，尊重法，恭敬法，崇敬法，以法为旗帜，以法为标帜，以法为主导，对追随的刹帝利[此处经文未完，似乎有后续内容]"

3.14] …pe… balakāyasmiṃ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Sa kho so, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā antojanasmiṃ dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā khattiyesu anuyantesu balakāyasmiṃ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu dhammeneva cakkaṃ pavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati bhikkhūsu – ‘evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo; evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo’ti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati bhikkhunīsu [bhikkhūsu bhikkhunīsu (sī. pī.)] …pe… upāsakesu…pe… upāsikāsu – ‘evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo; evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo’’’ti.

‘‘Sa kho so, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā bhikkhūsu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā bhikkhunīsu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā upāsakesu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā upāsikāsu dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Tatiyaṃ.

4. Yassaṃdisaṃsuttaṃ



续前文翻译：
...军队、婆罗门居士、城邑乡民、沙门婆罗门、飞禽走兽施行如法的守护、防卫与保护。比丘，那位正法的转轮王、法王依止于法，尊重法，恭敬法，崇敬法，以法为旗帜，以法为标帜，以法为主导，对内眷属施行如法的守护、防卫与保护，对追随的刹帝利、军队、婆罗门居士、城邑乡民、沙门婆罗门、飞禽走兽施行如法的守护、防卫与保护后，以正法转动**；此**任何作为对手的人类都无法逆转。
"同样地，比丘，如来、阿罗汉、正等正觉者、正法的法王依止于法，尊重法，恭敬法，崇敬法，以法为旗帜，以法为标帜，以法为主导，对比丘们施行如法的守护、防卫与保护——'应当实行如是身业，不应当实行如是身业；应当实行如是语业，不应当实行如是语业；应当实行如是意业，不应当实行如是意业；应当实行如是生计，不应当实行如是生计；应当亲近如是村镇，不应当亲近如是村镇'。
"再者，比丘，如来、阿罗汉、正等正觉者、正法的法王依止于法，尊重法，恭敬法，崇敬法，以法为旗帜，以法为标帜，以法为主导，对比丘尼们...乃至...对优婆塞们...乃至...对优婆夷们施行如法的守护、防卫与保护——'应当实行如是身业，不应当实行如是身业；应当实行如是语业，不应当实行如是语业；应当实行如是意业，不应当实行如是意业；应当实行如是生计，不应当实行如是生计；应当亲近如是村镇，不应当亲近如是村镇'。
"比丘，那位如来、阿罗汉、正等正觉者、正法的法王依止于法，尊重法，恭敬法，崇敬法，以法为旗帜，以法为标帜，以法为主导，对比丘们施行如法的守护、防卫与保护，对比丘尼们施行如法的守护、防卫与保护，对优婆塞们施行如法的守护、防卫与保护，对优婆夷们施行如法的守护、防卫与保护后，以正法转动无上**；此**沙门、婆罗门、天神、魔罗、梵天或世间任何众生都无法逆转。"第三则完。
4. 任何方向经
[注：这里"**"表示"法轮"一词，为避免重复使用而以符号代替]

134. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rājā khattiyo muddhāvasitto yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, sakasmiṃyeva vijite viharati.

‘‘Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rājā khattiyo muddhāvasitto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; balavā kho pana hoti caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya; pariṇāyako kho panassa hoti paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ; tassime cattāro dhammā yasaṃ paripācenti. So iminā yasapañcamena [yasena pañcamena (ka.), pañcamena (sī.)] dhammena samannāgato yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, sakasmiṃyeva vijite viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti vijitāvīnaṃ.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, vimuttacittova [vimuttacitto (sī. pī.), vimuttacitto ca (ka.)] viharati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu – rājāva khattiyo muddhāvasitto jātisampanno; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā – rājāva khattiyo muddhāvasitto aḍḍho mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu – rājāva khattiyo muddhāvasitto balasampanno; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā – rājāva khattiyo muddhāvasitto pariṇāyakasampanno; tassime cattāro dhammā vimuttiṃ paripācenti . So iminā vimuttipañcamena dhammena samannāgato yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati vimuttacittova viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti vimuttacittāna’’nti. Catutthaṃ.

5. Paṭhamapatthanāsuttaṃ



4. 任何方向经
134. "诸比丘，具足五种要素的灌顶刹帝利王无论住在任何方向，都是住在自己的领土中。
"何为五种要素？此处，诸比丘，灌顶刹帝利王双方血统高贵，母方父方皆是，血统纯净，追溯至第七代祖先都无人能以出身而诽谤责难；他富有，大富，大财，库房仓储充满；他有力，具足四种军队，听从教令；他有智慧的辅佐大臣，聪明，有智，能思考过去、未来、现在的事务；这四种法使他名声成熟。他具足这第五种名声法，无论住在任何方向，都是住在自己的领土中。这是什么原因？诸比丘，这就是征服者的本质。
"同样地，诸比丘，具足五种法的比丘无论住在任何方向，都是以解脱心而住。何为五种法？此处，诸比丘，比丘持戒，守护波罗提木叉律仪而住，具足行为与行处，于微细罪过中见到怖畏，受持学处——如同灌顶刹帝利王具足血统；他多闻，持闻，积闻，那些法初善、中善、后善，有义有文，宣说完全清净的梵行，如是之法他多闻、受持、熟习语言、内心思惟、以见善通达——如同灌顶刹帝利王富有、大富、大财、库房仓储充满；他精进而住，为断不善法，为具足善法，有力，坚定精进，于善法中不舍重担——如同灌顶刹帝利王具足力量；他有智慧，具足观察生灭的智慧，具足圣者的洞察力，正确导向苦灭——如同灌顶刹帝利王具足辅佐；这四种法使他解脱成熟。他具足这第五种解脱法，无论住在任何方向，都是以解脱心而住。这是什么原因？诸比丘，这就是解脱心者的本质。"第四则完。
5. 第一愿望经

135. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaṃ piyo hoti manāpo; negamajānapadassa piyo hoti manāpo; yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhāvasittānaṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā tattha sikkhito hoti anavayo.

‘‘Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi mātāpitūnaṃ piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi negamajānapadassa piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhāvasittānaṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā, tattha [tatthamhi (sī.), tatthapi (ka.)] sikkhito anavayo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyya’nti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.

‘‘Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ khomhi saddho, saddahāmi tathāgatassa bodhiṃ – itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. ‘Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi asaṭho amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyya’nti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ patthetī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyapatthanāsuttaṃ



5. 第一愿望经
135. "诸比丘，具足五种要素的灌顶刹帝利王的长子期望王位。何为五种要素？此处，诸比丘，灌顶刹帝利王的长子双方血统高贵，母方父方皆是，血统纯净，追溯至第七代祖先都无人能以出身而诽谤责难；他容貌端正，可观，令人欢喜，具足最上的肤色与庄严；他为父母所爱，所喜；他为城邑乡民所爱，所喜；他精通那些灌顶刹帝利王的技艺，不论是象术、马术、车术、弓术或剑术。
"他如是想：'我确实双方血统高贵，母方父方皆是，血统纯净，追溯至第七代祖先都无人能以出身而诽谤责难。我为何不期望王位！我确实容貌端正，可观，令人欢喜，具足最上的肤色与庄严。我为何不期望王位！我确实为父母所爱，所喜。我为何不期望王位！我确实为城邑乡民所爱，所喜。我为何不期望王位！我确实精通那些灌顶刹帝利王的技艺，不论是象术、马术、车术、弓术或剑术。我为何不期望王位！'诸比丘，具足这五种要素的灌顶刹帝利王的长子期望王位。
"同样地，诸比丘，具足五种法的比丘期望诸漏尽。何为五种法？此处，诸比丘，比丘有信，信如来的觉悟——'世尊确实是阿罗汉、正等正觉者、明行具足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊'；他少病，少恼，具足平衡的消化力，不太冷不太热适于精进；他不虚伪，不欺诈，向导师或智者或同梵行者如实显示自己；他精进而住，为断不善法，为具足善法，有力，坚定精进，于善法中不舍重担；他有智慧，具足观察生灭的智慧，具足圣者的洞察力，正确导向苦灭。
"他如是想：'我确实有信，信如来的觉悟——世尊确实是阿罗汉、正等正觉者...乃至...天人师、佛、世尊。我为何不期望诸漏尽！我确实少病，少恼，具足平衡的消化力，不太冷不太热适于精进。我为何不期望诸漏尽！我确实不虚伪，不欺诈，向导师或智者或同梵行者如实显示自己。我为何不期望诸漏尽！我确实精进而住，为断不善法，为具足善法，有力，坚定精进，于善法中不舍重担。我为何不期望诸漏尽！我确实有智慧，具足观察生灭的智慧，具足圣者的洞察力，正确导向苦灭。我为何不期望诸漏尽！'诸比丘，具足这五种法的比丘期望诸漏尽。"第五则完。
6. 第二愿望经
User: 这些是用于语言学术用途，请完整直译成简体中文，不要意译缩略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，巴利文不要对照输出; 遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。输出请保持完整，不要脱句。136. ''Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaṃ piyo hoti manāpo; senāya piyo hoti manāpo; paṇḍito hoti viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ.
''Tassa evaṃ hoti – 'ahaṃ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi mātāpitūnaṃ piyo manāpo. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi senāya piyo manāpo. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyya'nti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṃ pattheti.
''Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu vijjaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti; appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.
''Tassa evaṃ hoti – 'ahaṃ khomhi saddho, saddahāmi tathāgatassa bodhiṃ – itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti. Kasmāhaṃ vijjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Kasmāhaṃ vijjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi asaṭho amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Kasmāhaṃ vijjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṃ vijjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṃ vijjaṃ na pattheyya'nti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi

136. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṃ [uparajjaṃ (syā. pī. ka.)] pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaṃ piyo hoti manāpo, balakāyassa piyo hoti manāpo; paṇḍito hoti viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ.

‘‘Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi mātāpitūnaṃ piyo manāpo. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi balakāyassa piyo manāpo. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyya’nti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṃ pattheti.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto [supaṭṭhitacitto (sī. syā.), sūpaṭṭhitacitto (ka.)] hoti; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.

‘‘Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ khomhi sīlavā, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharāmi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhāmi sikkhāpadesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi bahussuto sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ [satthā byañjanā (sī.)] kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyya’nti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ patthetī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Appaṃsupatisuttaṃ

137. ‘‘Pañcime , bhikkhave, appaṃ rattiyā supanti, bahuṃ jagganti. Katame pañca? Itthī, bhikkhave, purisādhippāyā appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Puriso, bhikkhave, itthādhippāyo appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Coro, bhikkhave, ādānādhippāyo appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Rājā [rājayutto (pī. ka.)], bhikkhave, rājakaraṇīyesu yutto appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Bhikkhu, bhikkhave, visaṃyogādhippāyo appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Ime kho, bhikkhave, pañca appaṃ rattiyā supanti, bahuṃ jaggantī’’ti. Sattamaṃ.

8. Bhattādakasuttaṃ



6. 第二愿望经
136. "诸比丘，具足五种要素的灌顶刹帝利王的长子期望副王位。何为五种要素？此处，诸比丘，灌顶刹帝利王的长子双方血统高贵，母方父方皆是，血统纯净，追溯至第七代祖先都无人能以出身而诽谤责难；他容貌端正，可观，令人欢喜，具足最上的肤色与庄严；他为父母所爱，所喜；他为军队所爱，所喜；他有智慧，聪明，有智，能思考过去、未来、现在的事务。
"他如是想：'我确实双方血统高贵，母方父方皆是，血统纯净，追溯至第七代祖先都无人能以出身而诽谤责难。我为何不期望副王位！我确实容貌端正，可观，令人欢喜，具足最上的肤色与庄严。我为何不期望副王位！我确实为父母所爱，所喜。我为何不期望副王位！我确实为军队所爱，所喜。我为何不期望副王位！我确实有智慧，聪明，有智，能思考过去、未来、现在的事务。我为何不期望副王位！'诸比丘，具足这五种要素的灌顶刹帝利王的长子期望副王位。
"同样地，诸比丘，具足五种法的比丘期望诸漏尽。何为五种法？此处，诸比丘，比丘持戒...乃至...受持学处；他多闻...乃至...以见善通达；他于四念处善立心；他精进而住，为断不善法，为具足善法，有力，坚定精进，于善法中不舍重担；他有智慧，具足观察生灭的智慧，具足圣者的洞察力，正确导向苦灭。
"他如是想：'我确实持戒，守护波罗提木叉律仪而住，具足行为与行处，于微细罪过中见到怖畏，受持学处。我为何不期望诸漏尽！我确实多闻，持闻，积闻，那些法初善、中善、后善，有义有文，宣说完全清净的梵行，如是之法我多闻、受持、熟习语言、内心思惟、以见善通达。我为何不期望诸漏尽！我确实于四念处善立心。我为何不期望诸漏尽！我确实精进而住，为断不善法，为具足善法，有力，坚定精进，于善法中不舍重担。我为何不期望诸漏尽！我确实有智慧，具足观察生灭的智慧，具足圣者的洞察力，正确导向苦灭。我为何不期望诸漏尽！'诸比丘，具足这五种法的比丘期望诸漏尽。"第六则完。
7. 少眠经
137. "诸比丘，这五种人夜间少眠，多醒。何为五种？诸比丘，意在男子的女人夜间少眠，多醒。诸比丘，意在女人的男子夜间少眠，多醒。诸比丘，意在偷盗的盗贼夜间少眠，多醒。诸比丘，从事王事的王[臣]夜间少眠，多醒。诸比丘，意在解脱的比丘夜间少眠，多醒。诸比丘，这五种人夜间少眠，多醒。"第七则完。
8. 食者经

138. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca laṇḍasāraṇo ca salākaggāhī ca rañño nāgotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca okāsapharaṇo ca laṇḍasāraṇo ca salākaggāhī ca, rañño nāgotveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti, okāsapharaṇo ca mañcapīṭhamaddano [pīṭhamaddano (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca salākaggāhī ca, bhikkhutveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha , bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca mañcapīṭhamaddano ca salākaggāhī ca, bhikkhutveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Akkhamasuttaṃ



8. 食者经
138. "诸比丘，具足五种要素的王家象是食物消耗者、占据空间者、排泄粪便者、领取供给者，仅被称为'王家象'。何为五种要素？此处，诸比丘，王家象不能忍受色，不能忍受声，不能忍受香，不能忍受味，不能忍受触。诸比丘，具足这五种要素的王家象是食物消耗者、占据空间者、排泄粪便者、领取供给者，仅被称为'王家象'。
"同样地，诸比丘，具足五种法的比丘是食物消耗者、占据空间者、压坏床椅者、领取供给者，仅被称为'比丘'。何为五种法？此处，诸比丘，比丘不能忍受色，不能忍受声，不能忍受香，不能忍受味，不能忍受触。诸比丘，具足这五种法的比丘是食物消耗者、占据空间者、压坏床椅者、领取供给者，仅被称为'比丘'。"第八则完。
9. 不能忍耐经

139. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo, na rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati . Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthikāyaṃ vā disvā assakāyaṃ vā disvā rathakāyaṃ vā disvā pattikāyaṃ vā disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti saddānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthisaddaṃ vā sutvā assasaddaṃ vā sutvā rathasaddaṃ vā sutvā pattisaddaṃ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaṃ vā sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti saddānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaṃ? Idha , bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ye te rañño nāgā abhijātā saṅgāmāvacarā tesaṃ muttakarīsassa gandhaṃ ghāyitvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rasānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito [vihanīto (syā.), vihānito (katthaci)] dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rasānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekena vā saravegena viddho, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravegehi viddho saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo na rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye rūpe sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti saddānaṃ? Idha , bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā rajanīye sadde sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti saddānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti gandhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye gandhe sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti gandhānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rasānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye rase sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rasānaṃ.

‘‘Kathañca , bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.


9. 不能忍耐经
139. "诸比丘，具足五种要素的王家象不适合国王，不宜于国王享用，不被称为王家成员。何为五种要素？此处，诸比丘，王家象不能忍受色，不能忍受声，不能忍受香，不能忍受味，不能忍受触。
"诸比丘，如何王家象不能忍受色？此处，诸比丘，王家象上战场时，见到象军，或见到马军，或见到车军，或见到步军，就沮丧、畏惧，不能坚定，不能进入战斗。诸比丘，如是王家象不能忍受色。
"诸比丘，如何王家象不能忍受声？此处，诸比丘，王家象上战场时，听到象声，或听到马声，或听到车声，或听到步兵声，或听到鼓、小鼓、螺贝、竹笛的声音，就沮丧、畏惧，不能坚定，不能进入战斗。诸比丘，如是王家象不能忍受声。
"诸比丘，如何王家象不能忍受香？此处，诸比丘，王家象上战场时，闻到那些善种的、习于战斗的王家象的粪尿气味，就沮丧、畏惧，不能坚定，不能进入战斗。诸比丘，如是王家象不能忍受香。
"诸比丘，如何王家象不能忍受味？此处，诸比丘，王家象上战场时，若一次或两次或三次或四次或五次被剥夺草料水分，就沮丧、畏惧，不能坚定，不能进入战斗。诸比丘，如是王家象不能忍受味。
"诸比丘，如何王家象不能忍受触？此处，诸比丘，王家象上战场时，被一支或两支或三支或四支或五支箭击中，就沮丧、畏惧，不能坚定，不能进入战斗。诸比丘，如是王家象不能忍受触。
"诸比丘，具足这五种要素的王家象不适合国王，不宜于国王享用，不被称为王家成员。
"同样地，诸比丘，具足五种要素的比丘不值得供养、不值得款待、不值得布施、不值得合掌，不是世间无上福田。何为五种？此处，诸比丘，比丘不能忍受色，不能忍受声，不能忍受香，不能忍受味，不能忍受触。
"诸比丘，如何比丘不能忍受色？此处，诸比丘，比丘以眼见色时，对可爱的色起贪著，不能摄心入定。诸比丘，如是比丘不能忍受色。
"诸比丘，如何比丘不能忍受声？此处，诸比丘，比丘以耳闻声时，对可爱的声起贪著，不能摄心入定。诸比丘，如是比丘不能忍受声。
"诸比丘，如何比丘不能忍受香？此处，诸比丘，比丘以鼻嗅香时，对可爱的香起贪著，不能摄心入定。诸比丘，如是比丘不能忍受香。
"诸比丘，如何比丘不能忍受味？此处，诸比丘，比丘以舌尝味时，对可爱的味起贪著，不能摄心入定。诸比丘，如是比丘不能忍受味。
"诸比丘，如何比丘不能忍受触？此处，诸比丘，比丘以身触时，对可爱的触起贪著，不能摄心入定。诸比丘，如是比丘不能忍受触。
"诸比丘，具足这五种法的比丘不值得供养、不值得款待、不值得布施、不值得合掌，不是世间无上福田。


‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthikāyaṃ vā disvā assakāyaṃ vā disvā rathakāyaṃ vā disvā pattikāyaṃ vā disvā na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti saddānaṃ? Idha , bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthisaddaṃ vā sutvā assasaddaṃ vā sutvā rathasaddaṃ vā sutvā pattisaddaṃ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaṃ vā sutvā na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti saddānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti gandhānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ye te rañño nāgā abhijātā saṅgāmāvacarā tesaṃ muttakarīsassa gandhaṃ ghāyitvā na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti gandhānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rasānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rasānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekena vā saravegena viddho, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravegehi viddho na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ .

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye rūpe na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti saddānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā rajanīye sadde na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti saddānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti gandhānaṃ. Idha, bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye gandhe na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti gandhānaṃ.

‘‘Kathañca , bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rasānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye rase na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rasānaṃ.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Navamaṃ.

10. Sotasuttaṃ



"诸比丘，具足五种要素的王家象适合国王，宜于国王享用，被称为王家成员。何为五种要素？此处，诸比丘，王家象能忍受色，能忍受声，能忍受香，能忍受味，能忍受触。
"诸比丘，如何王家象能忍受色？此处，诸比丘，王家象上战场时，见到象军，或见到马军，或见到车军，或见到步军，不沮丧、不畏惧，能坚定，能进入战斗。诸比丘，如是王家象能忍受色。
"诸比丘，如何王家象能忍受声？此处，诸比丘，王家象上战场时，听到象声，或听到马声，或听到车声，或听到步兵声，或听到鼓、小鼓、螺贝、竹笛的声音，不沮丧、不畏惧，能坚定，能进入战斗。诸比丘，如是王家象能忍受声。
"诸比丘，如何王家象能忍受香？此处，诸比丘，王家象上战场时，闻到那些善种的、习于战斗的王家象的粪尿气味，不沮丧、不畏惧，能坚定，能进入战斗。诸比丘，如是王家象能忍受香。
"诸比丘，如何王家象能忍受味？此处，诸比丘，王家象上战场时，若一次或两次或三次或四次或五次被剥夺草料水分，不沮丧、不畏惧，能坚定，能进入战斗。诸比丘，如是王家象能忍受味。
"诸比丘，如何王家象能忍受触？此处，诸比丘，王家象上战场时，被一支或两支或三支或四支或五支箭击中，不沮丧、不畏惧，能坚定，能进入战斗。诸比丘，如是王家象能忍受触。
"诸比丘，具足这五种要素的王家象适合国王，宜于国王享用，被称为王家成员。
"同样地，诸比丘，具足五种法的比丘值得供养、值得款待、值得布施、值得合掌，是世间无上福田。何为五种？此处，诸比丘，比丘能忍受色，能忍受声，能忍受香，能忍受味，能忍受触。
"诸比丘，如何比丘能忍受色？此处，诸比丘，比丘以眼见色时，对可爱的色不起贪著，能摄心入定。诸比丘，如是比丘能忍受色。
"诸比丘，如何比丘能忍受声？此处，诸比丘，比丘以耳闻声时，对可爱的声不起贪著，能摄心入定。诸比丘，如是比丘能忍受声。
"诸比丘，如何比丘能忍受香？此处，诸比丘，比丘以鼻嗅香时，对可爱的香不起贪著，能摄心入定。诸比丘，如是比丘能忍受香。
"诸比丘，如何比丘能忍受味？此处，诸比丘，比丘以舌尝味时，对可爱的味不起贪著，能摄心入定。诸比丘，如是比丘能忍受味。
"诸比丘，如何比丘能忍受触？此处，诸比丘，比丘以身触时，对可爱的触不起贪著，能摄心入定。诸比丘，如是比丘能忍受触。
"诸比丘，具足这五种法的比丘值得供养、值得款待、值得布施、值得合掌，是世间无上福田。"第九则完。
10. 流经

140. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo sotā ca hoti, hantā ca, rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṃ hatthidammasārathi [hatthidammasārathī (sī.)] kāraṇaṃ kāreti – yadi vā katapubbaṃ yadi vā akatapubbaṃ – taṃ aṭṭhiṃ katvā [aṭṭhikatvā (sī. syā. kaṃ. pī.) a. ni. 4.114] manasi katvā sabbaṃ cetasā [sabbacetasā (?)] samannāharitvā ohitasoto suṇāti. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthimpi hanati [hanti (sī. pī.)], hatthāruhampi hanati, assampi hanati, assāruhampi hanati, rathampi hanati, rathikampi [rathāruhampi (pī.)] hanati, pattikampi hanati. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo rakkhitā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato rakkhati purimaṃ kāyaṃ, rakkhati pacchimaṃ kāyaṃ, rakkhati purime pāde, rakkhati pacchime pāde, rakkhati sīsaṃ, rakkhati kaṇṇe, rakkhati dante, rakkhati soṇḍaṃ, rakkhati vāladhiṃ, rakkhati hatthāruhaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo rakkhitā hoti.

‘‘Kathañca , bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato khamo hoti sattippahārānaṃ asippahārānaṃ usuppahārānaṃ pharasuppahārānaṃ bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṃ hatthidammasārathi disaṃ peseti – yadi vā gatapubbaṃ yadi vā agatapubbaṃ – taṃ khippameva gantā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṃkatvā manasi katvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, pajahati vinodeti (hanati) [( ) natthi sī. pī. potthakesu a. ni. 4.114] byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; uppannaṃ byāpādavitakkaṃ…pe… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ…pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti , pajahati vinodeti (hanati) [( ) natthi sī. pī. potthakesu a. ni. 


"诸比丘，具备五种品质的王家象是配得上国王使用的、国王享用的，可以被称作是王的象的一部分。哪五种品质？在此，诸比丘，王家象是一位聆听者、一位征服者、一位保护者、一位忍耐者、一位行者。
"诸比丘，王家象如何是一位聆听者？在此，诸比丘，当驯象师让王家象执行任务时——无论是曾经做过的还是从未做过的——它都专注地、用心地、全神贯注地、竖起耳朵来听。诸比丘，这就是王家象如何成为一位聆听者。
"诸比丘，王家象如何是一位征服者？在此，诸比丘，王家象在战场上能击倒其他象、骑象者、马、骑马者、战车、驾车者和步兵。诸比丘，这就是王家象如何成为一位征服者。
"诸比丘，王家象如何是一位保护者？在此，诸比丘，王家象在战场上保护前躯、保护后躯、保护前足、保护后足、保护头部、保护耳朵、保护象牙、保护象鼻、保护尾巴、保护驭象人。诸比丘，这就是王家象如何成为一位保护者。
"诸比丘，王家象如何是一位忍耐者？在此，诸比丘，王家象在战场上能忍受矛的打击、剑的打击、箭的打击、斧的打击，以及鼓、锣、号角、竹笛的声响。诸比丘，这就是王家象如何成为一位忍耐者。
"诸比丘，王家象如何是一位行者？在此，诸比丘，当驯象师派遣王家象前往某个方向时——无论是曾去过的还是从未去过的地方——它都能迅速到达。诸比丘，这就是王家象如何成为一位行者。
"诸比丘，具备这五种品质的王家象是配得上国王使用的、国王享用的，可以被称作是王的象的一部分。
"同样地，诸比丘，具备五种法的比丘值得供养、值得款待、值得布施、值得合掌礼敬，是世间无上的福田。哪五种法？在此，诸比丘，比丘是一位聆听者、一位征服者、一位保护者、一位忍耐者、一位行者。
"诸比丘，比丘如何是一位聆听者？在此，诸比丘，当如来所教导的法与律被宣说时，比丘专注地、用心地、全神贯注地、竖起耳朵来听法。诸比丘，这就是比丘如何成为一位聆听者。
"诸比丘，比丘如何是一位征服者？在此，诸比丘，比丘不容忍已生起的欲望寻思，而是断除它、驱逐它、消灭它、使它不复存在；对已生起的嗔恨寻思...已生起的伤害寻思...已生起的种种恶不善法，不容忍它们，而是断除它们、驱逐它们、

4.114] byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti.

‘‘Kathañca , bhikkhave, bhikkhu rakkhitā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṃ; cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṃ; manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu rakkhitā hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsa [… siriṃsapa (sī. syā. kaṃ. pī.)] pasamphassānaṃ; duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti? Idha , bhikkhave, bhikkhu yā sā disā agatapubbā iminā dīghena addhunā, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, taṃ khippaññeva gantā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Dasamaṃ.

Rājavaggo catuttho.


[继续前文]消灭它们、使它们不复存在。诸比丘，这就是比丘如何成为一位征服者。
"诸比丘，比丘如何是一位保护者？在此，诸比丘，比丘以眼见色时，不取总相，不取细相。因为若不防护眼根，则贪忧等恶不善法便会流入，为了防护这些，他实践防护，守护眼根，对眼根进行防护。以耳闻声时...以鼻嗅香时...以舌尝味时...以身触触时...以意知法时，不取总相，不取细相。因为若不防护意根，则贪忧等恶不善法便会流入，为了防护这些，他实践防护，守护意根，对意根进行防护。诸比丘，这就是比丘如何成为一位保护者。
"诸比丘，比丘如何是一位忍耐者？在此，诸比丘，比丘能忍受寒冷、炎热、饥饿、口渴、虫蚊风吹日晒爬虫的接触；能忍受恶语和不善语；对已生起的身体感受——痛苦的、剧烈的、粗重的、苦涩的、不悦的、危及生命的感受——都能忍受。诸比丘，这就是比丘如何成为一位忍耐者。
"诸比丘，比丘如何是一位行者？在此，诸比丘，对于那在漫长时间里从未到达的方向，也就是一切行的止息、一切依著的舍离、爱欲的灭尽、离欲、灭、涅槃，他能迅速到达。诸比丘，这就是比丘如何成为一位行者。
"诸比丘，具备这五种法的比丘值得供养...是世间无上的福田。"第十。
王品第四终。


Tassuddānaṃ –

Cakkānuvattanā rājā, yassaṃdisaṃ dve ceva patthanā;

Appaṃsupati bhattādo, akkhamo ca sotena cāti.

其摄颂：
随转于轮王，所向与二愿，
少睡食知足，不忍与闻者。


